Biežāk uzdotie jautājumi

Aprēķinot maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tiek ņemtas vērā izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai dzīvojamajai mājai nodrošinātu sanitāru tīrību un labiekārtošanu, dzīvojamās mājas inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu tehnisko apkopi, kārtējos remontdarbus, pārvaldīšanas pakalpojumus (finanšu uzskaites, juridisko pakalpojumu un lietvedības nodrošināšana), kā arī nodrošinātu nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošanu un nepieciešamos līdzekļus. (Ministru kabineta noteikumu Nr.408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”)(https://likumi.lv/ta/id/292334-dzivojamas-majas-parvaldisanas-un-apsaimniekosanas-maksas-aprekinasanas-noteikumi)

Aprēķinus par ūdens patēriņa korekciju veic, ja rādījumi nav nodoti. Patēriņu aprēķina pēc 3 pēdējo mēnešu vidējā patēriņa. Ja skaitītāju nav, tie nav verificēti vai ir bojāti, nav noplombēti vai rādījumi nav nodoti ilgāk par 3 mēnešiem – patēriņu aprēķina no mājas kopējā ūdens patēriņa atskaitot visu ar skaitītājiem uzskaitīto patēriņu kopsummu un iegūto starpību dala vienādās daļās uz šādu īpašumu skaitu. (Ministru kabineta noteikumu Nr.524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”)(https://likumi.lv/ta/id/276739-kartiba-kada-nosaka-aprekina-un-uzskaita-katra-dzivojamas-majas-ipasnieka-maksajamo-dalu-par-dzivojamas-majas-uzturesanai-nepie...)

Dzīvojamās mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījums mīnus dzīvokļu īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju patēriņš, ieskaitot arī avārijās un remontā iztērēto ūdens daudzumu, ir ūdens patēriņa starpība.

• Iedzīvotāji uzrāda nekorektus rādījumus (mazāki, nekā patiesībā) • Neprecīzi un dažādi ūdens patēriņa skaitītāji • Atšķirīgos datumos nolasīti un iesniegti skaitītāju rādījumi • Novecojuši/bojāti mājas ūdensapgādes tīkli (neprecīza uzskaite, ūdens noplūde u.c.)

1. Visiem mājas iedzīvotājiem ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nodot laicīgi (no 25. līdz 27. datumam) un precīzi. 2. Var uzstādīt jaunās paaudzes ūdens patēriņa skaitītājus ar attālinātās nolasīšanas iespējām, kuri vienā laikā nolasa ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus – dzīvokļu īpašniekiem nekas pašiem nav jāiesniedz.

Ūdens skaitītāju rādījumus var iesniegt līdz katra mēneša 27. datumam. Ja šis termiņš nokavēts, ūdens patēriņa aprēķini tiek veikti, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa īpašuma pēdējo trīs mēnešu vidējo ūdens patēriņu. (Ministru kabineta noteikumu Nr.524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”.(https://likumi.lv/ta/id/276739-kartiba-kada-nosaka-aprekina-un-uzskaita-katra-dzivojamas-majas-ipasnieka-maksajamo-dalu-par-dzivojamas-majas-uzturesanai-nepie...))

Ja dzīvoklī neviens neuzturas, tad var uzrakstīt iesniegumu par ūdens patēriņa uzskaites apturēšanu uz laiku (pieejams sadaļā - klientiem -> noderīgi)(javascript:void(0)) par laika periodu no 1 līdz 3 mēnešiem. Ja periods ir ilgāks par 3 mēnešiem, tad iesniegums jāiesniedz vēlreiz (t.i., katrus 3 mēnešus).

Tā kā avārijas remontdarbu un plānoto remontdarbu nodrošināšana ir viens no dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumiem, dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz maksa par šo pakalpojumu nodrošināšanu. Šie naudas līdzekļi ir vajadzīgi, lai laicīgi novērstu radušās avārijas situācijas un uzturētu māju apmierinošā tehniskā stāvoklī.

• Izmantojot internetbanku maksājuma mērķī, obligāti jānorāda rēķina vai klienta numurs, lai veiksmīgi identificētu maksājumu. Ja tas nav izdarīts, apmaksa var netikt ieskaitīta konkrētajam klientam. • Rēķinos parāds tiek uzrādīts uz katra mēneša pirmo datumu. (Piemērām, ja saņēmāt rēķinu 15. jūnijā, parāds uzrādās uz 1. jūniju, tāpēc, ja parāds ir apmaksāts 5. jūnijā, apmaksa neparādīsies jūnija rēķinā.)

Lai reģistrētu īpašnieku, mums nepieciešami šādi dokumenti: • Zemesgrāmatas apliecību ar tiesneša lēmumu; • Pieņemšanas-nodošanas aktu starp iepriekšējo un jauno īpašnieku; Šos dokumentus mums var iesūtīt elektroniskā veidā uz mūsu e-pastu. (“Dzīvokļa īpašuma likums“ 8.pants)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p8)

Ar mājas lietas dokumentiem var iepazīties jebkurš dzīvokļa īpašnieks vai tā pilnvarotā persona klātienē, iepriekš saskaņojot laiku un datumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un parakstoties par iepazīšanos ar dokumentāciju.

Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt šādos veidos (“Dzīvokļa īpašuma likums” 18.panta otrā daļa)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p18): • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p19); • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20.pants)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p20); • citādi savstarpēji vienojoties (21.pants)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p21). Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17.pantā (https://likumi.lv/ta/id/221382#p17)paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. (“Dzīvokļa īpašuma likums” 16. panta trešā daļa)(https://likumi.lv/ta/id/221382#p16)

Maksu par apkuri ietekmē apstiprinātais siltumenerģijas tarifs un arī siltumenerģijas patēriņš, kas atkarīgs no vairākiem faktoriem: siltummezgla un apkures sistēmas energoefektivitāte, ēkas sienu siltumpretestība un citi. Ļoti svarīgs faktors ir arī āra gaisa temperatūra, jo aukstāks ir ārpusē, jo vairāk siltumenerģijas tiek patērēts.

Sazinieties ar mums, aizpildot formu sadaļā kontakti.(javascript:void(0))